norisināties

I.

1. v. произойти  ( 3 л.; случиться; Грам. инф.: с. в.; Окончания: 3 л.: \norisinātiesойдёт, \norisinātiesойдут; прош. \norisinātiesошёл, \norisinātiesошла, \norisinātiesошло; прич. происшедший; деепр. \norisinātiesойдя)

LKLv59

▪ Sinonīmi

darb.v.

1. norist; noritēt; ritēt

2. notikt; risināties

T09